Atpakaļ

Ceļojums pa pasaules noslēpumainākajām vietām

Ceļošana ne vien iepazīstina ar jauniem galamērķiem, bet arī dod iespēju apskatīt vietas, kur leģendas un realitāte saplūst vienā stāstā. Dažkārt tieši senie mīti, vietējo stāstītās teikas un neizskaidrojamie notikumi veido galamērķa dziļāko raksturu.
Tālāk - skaistā, taču mazliet noslēpumainā pasaule, kur ceļotāji dodas ne tikai pēc saules un jūras, bet arī sajūtām, kuras ilgi paliek atmiņā.
Mūsu blogā atradīsiet tikai dažus no šiem mistiskajiem galamērķiem - bet pasaulē to ir krietni vairāk, un katrs galamērķis atver savu unikālo stāstu.

Ēģipte - faraonu neredzamās robežas
Kad 1922. gadā britu arheologs Hovards Kārters (Howard Carter) atvēra Tutanhamona kapeni, pasaule uzzināja ne tikai par faraona dārgumiem, bet arī par vienu no slavenākajām tumsas leģendām vēsturē. Tutanhamona atdusas vieta tūkstošiem gadu bija palikusi neskarta - autentiska un neaiztikta, gluži kā iesaldēta laikā. Uz sienām un artefaktiem bija lasāmi brīdinājumi: “Nāve pieskarsies tam, kurš traucēs faraona mieru.” Daudzi to sākumā uzskatīja par simbolisku tekstu… līdz brīdim, kad notikumi sāka atkārtoties pārāk dīvainā sakritībā.
Lāsts, kas esot skāris Tutanhamona atklājējus, ir tikai viena no daudzajām leģendām, kas dzīvo Ēģiptes smiltīs. Vietējie stāsta, ka pie Lielās piramīdas dažkārt redzami silueti - kā vēsts no laikiem, kad valdnieki ticēja mūžīgajai dzīvei.
Tenerife - Leģenda par La Lagunu
Vietējie stāsta, ka La Lagunā vēsture nekad nav pilnībā aizgājusi - tā tikai nomainījusi formu. Naktīs vecpilsētas ielās esot iespējams sastapt nevis cilvēkus, bet soļu atbalsis, kas turpina iet pa senajiem maršrutiem, kur reiz staigājuši mūki un tirgotāji. Saskaņā ar leģendu, virs pilsētas reiz esot bijis liels ezers, kura ūdens atspulgā varēja ieraudzīt ne tikai savu seju, bet arī to, kas cilvēkam patiesi sirdī. Kad ezers pazuda, tā “atmiņa” palika - un tieši tāpēc La Laguna tiek uzskatīta par vietu, kur pagātne redz tevi, nevis tu to. Tādēļ te mēdz teikt: “La Laguna neaizmirst. Tā tikai klusībā turpina vērot tos, kas ienāk tās ielās.” 
Grieķija - Meteoras klosteri, kas sargā klusumu starp debesīm un zemi
Meteora jau pati izskatās kā brīnums - klosteri, kas burtiski "karājas" debesīs, balstoties uz gigantiskām smilšakmens klintīm. Mistikas stāsti šeit dzīvo roku rokā ar mieru: Vietējie tic, ka naktīs starp klintīm dzirdamas lūgšanas, kas neatskan cilvēku balsīs, bet kā vēja čuksts, kas sargā šo vietu no visa ļaunā. Saka, ka tas, kurš ierodas ar mierīgu sirdi, sajutīs šo kluso aizsardzību kā neredzamu svētību. Vēl šodien tiek stāstīts, ka dažās naktīs virs klosteriem redzamas gaismas un dzirdami čuksti - ne lūgšanas, bet it kā “sarunas starp debesīm un zemi”.
Turcija, Kapadokija - pazemes pilsētu čuksti
Kapadokijas pazemes pilsētas nav tikai vēstures piemineklis - tās ir kā dzīva atmiņa par cilvēkiem, kas šeit meklēja patvērumu. Vietējie mēdz teikt, ka šajās ejās vēl aizvien mājo pagātne. Vēl jo vairāk naktīs, kad gaiss ir pilnīgi nekustīgs un klusums kļūst dzirdams - šaurajos tuneļos esot iespējams saklausīt vieglus čukstus, kas it kā nāk no pašiem dziļākajiem līmeņiem, kā atbalss no senas dzīves.
Melnkalne - klusums, kurš nemaz nav kluss
Kotoras vecpilsētā pēc tumsas iestāšanās neiestājas miers, bet dīvains, dzīvs klusums. Bruģētās ielas un akmens sienas glabā visu, kas reiz ir izdzīvots. Vietējie stāsta, ka naktīs pilsēta atver savu otru elpu - to, kuru dienas gaisma noklusina. Dažkārt starp sienām redzamas gaismas un reizēm dzirdami soļi, kuru ritmu nav iespējams izskaidrot. Šķiet, ka pats laiks sakustas, kāds pagriež atslēgu neredzamās durvīs - un pagātne piesēžas tev blakus. Pēc leģendas, Kotoru sargā jūras dievietes elpa, kas nekad nepamet šo līci.
Kipra - pilsēta, kas palika gaidīt
Varoša ir kā iesaldēts mirklis laikā. Ielas, kas reiz bija piepildītas ar cilvēku balsīm un jūras kūrortiem raksturīgo rosību, šodien stāv klusas - atvērti logi, aizkari kustas vējā, un neviens nenāk tos sakārtot. Vietējie saka - tā nav pamesta vieta; tā ir vieta, kas vēl kādu gaida. Naktī klusums kļūst vēl dziļāks - tik dziļš, ka ikviens soļa atbalss skan kā sveša balss. Daži apgalvo, ka pamestajos koridoros reizēm redzami silueti, kas atgriežas uz brīdi - it kā pārbaudītu, vai mājas viņus kāds gaida.

Meksika - Lelles, kas sargā meitenes dvēseli
Xochimilco kanālos, netālu no Mehiko, atrodas Sala de las Muñecas jeb Leļļu sala. Tūkstošiem leļļu, karājoties kokos, šķiet vēro katru kustību.
Saskaņā ar leģendu tās sargā meitenes dvēseli, kas reiz noslīkusi. Vietējie stāsta - ka lelles ir diezgan "dzīvīgas" - kustinot gan galvas, gan rokas un reizēm atverot arī acis. Daži liecinieki apgalvo, ka dzirdējuši lelles sačukstamies pat mainot sejas izteiksmi. Šī vieta ir mazliet biedējoša, bet ļoti iespaidīga.

Šrilanka - migla tējas laukos un klusais sargs
Augstu kalnos, Norvudas tējas plantācijā, valda tāds klusums, kāds sastopams tikai vietās, kur laiks ir aizturējis elpu. Vietējie stāsta par kādreizējo sargu, kurš palicis savā postenī arī pēc nāves - nevis kā drauds, bet kā kluss uzraugs. Agrā rītā, kad migla vēl slīd pāri laukiem kā balts plīvurs, mēdz teikt, ka starp tējas rindām var just smalku vēja pieskārienu - tik aukstu un pēkšņu, it kā kāds būtu pagājis tieši garām. Dažiem šķiet, ka tā ir sveiciena zīme. Citiem - ka brīdinājums.
Noslēgumā
Ceļošana nav tikai saule un jūra - tā ir iespēja atklāt pasaules noslēpumaināko pusi.
Halloween atgādina: pasaule ir lielāka nekā tas, ko redzam ikdienā. Paplašiniet savu redzesloku, ļaujiet sev sajust - ne tikai atpūsties. Neapstājieties pie ierastā - ceļojiet, atklājiet, iedvesmojieties.
Ceļojumu piedāvājumus meklējiet celo.lv