Atpakaļ

CEĻOŠANAS PRIEKA GĒNS: KĀPĒC DAŽI CILVĒKI IR DZIMUŠI CEĻOTĀJI

    Daži cilvēki nekad nejūt vēlmi pamest mājas. Viņus apmierina ierastā, dzimtā pilsēta, ērtais dīvāns un viņus ieskaujošie 360 grādi.
Un tad esam mēs pārējie - cilvēki, kas vienkārši nespēj mierīgi nosēdēt, kas sapņaini skatās ceļojumu raidījumus un vienmēr katram gadījumam nēsā līdzi pasi. Tas, vai to saucam par ceļošanas prieku, mīlestību pret ceļošanu vai vienkārši par veco labo ziņkārību, tas nemaina lietas būtību.
Neatkarīgi no tā, cik daudz ceļojumu vai atvaļinājumu ir bijis, tev ir neremdināma vēlme iepazīt pasauli. Vienā un tajā pašā galamērķī tu vienmēr atrodi kaut ko jaunu, ko redzēt, kaut ko neierastu. Tu izbaudi vienas dienas ceļojumus, tomēr apzinies, ka vienā dienā var apskatīt tikai tik daudz, cik var.

Tu dodies ceļojumos ar biļeti lidojumam vienā virzienā un ceļojumos bez noteikta galamērķa. Ceļojumu galamērķiem ir nepieciešami plāni, bet plānošana nav domāta tev. Plāni norāda uz pamatmērķi, un, pēc tavas pieredzes, ceļošana bez mērķa ir daudz aizraujošāka.
Esi bijis tāds, cik vien sevi atceraties, un tas, iespējams, sākās ar pirmajiem pāris lidojumiem uz Disnejlendu bērnībā. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka tas varētu būt kļuvis par daļu no tavas DNS vēl agrāk. Kā apgalvots kādā psiholoģijas blogā, tieksmi pēc ceļošanas var izsekot līdz vienam konkrētam gēnam - DRD4 ģenētiskajam atvasinājumam, kas saistīts ar dopamīna līmeni smadzenēs. Šo gēnu, kas identificēts kā DRD4-7R, mēdz dēvēt par ceļotprieka gēnu, jo tam ir tendence būt saistītam ar paaugstinātu zinātkāres un nemiera līmeni.

Tomēr patiesībā šīs ģenētiskās informācijas nesējiem parasti ir kopīga tēma - ceļojumu vēsture. Šis gēns nav ļoti izplatīts, patiesībā tas ir sastopams tikai aptuveni 20% iedzīvotāju. Jāatzīst, ka tajos pasaules reģionos, kur agrāk ceļošana tikusi veicināta, šis gēns ir daudz biežāk sastopams. Pieņemot, ka visas cilvēka dzīvības formas ir radušās Āfrikā, Čaunšens Čens (Chaunsheng Chen), kurš veica pētījumu 1999. gadā, atbalstīja hipotēzi, ka šī gēna "DRD4-7r" forma biežāk sastopama mūsdienu sabiedrībās, kurās cilvēki ir migrējuši ilgāku laiku, atšķirībā no Āfrikas, no kuras mēs esot izcēlušies pirms daudziem tūkstošiem gadu. "Īsāk sakot, šeit Čens norāda, ka civilizācijām, kas ir attīstījušās ārpus Āfrikas, teorētiskā cilvēces šūpuļa, ir lielāka iespējamība, ka tām ir šis mutētais DRD4-7r gēns, kas saistīts ar zinātkāri un nemieru.

Šos secinājumus atbalsta arī cits pētījums, ko veica žurnāla National Geographic pētnieks Deivids Dobss (David Dobbs), kurš ierosināja, ka šis gēns ir saistīts ne tikai ar zinātkāri un nemieru, bet tieši ar vēlmi ceļot. Pēc Dobsa teiktā, DRD4 gēna 7r mutācijas rezultātā cilvēki ir “vairāk tendēti uz risku, jaunu vietu, ideju, ēdienu, attiecību, narkotiku vai seksuālo iespēju izpēti”. Tālāk viņš norāda, ka šī gēna nesēji “parasti dievina kustību, pārmaiņas un piedzīvojumus”. Tāpat kā Čans, arī Dobss saista DRD4 gēna 7r mutāciju ar cilvēku migrāciju. Salīdzinot ar mazkustīgajām populācijām jeb tām, kas lielāko daļu savas dzīves ir pavadījušas vienā un tajā pašā rajonā, arī mūsdienās ceļotāju tautu locekļiem, t. i., populācijām, kas laika gaitā ir pārcēlušās no vietas uz vietu, ir daudz lielāka varbūtība būt par 7r gēna nesējiem.Tālāk Dobss norāda uz statistiski ticamāku pētījumu, kas tika veikts tikai nedaudz vairāk nekā 10 gadus vēlāk un apstiprina ideju, ka 7r kombinācijā ar citu gēna variantu (2r) “mēdz būt biežāk sastopams populācijās, kuru senči pēc Āfrikas pamešanas migrējuši lielākā attālumā."     

Ņemot vērā visu šo informāciju, joprojām ir iemesls apšaubīt šī “ceļošanas gēna” esamību, vismaz kā to norāda Kenets Kids no Jēlas universitātes. Pēc Kida domām, viss ir mazliet sarežģītāk, nekā citi uzskata. “Ģenētika tā nedarbojas,” saka Kids, “sarežģītus cilvēces pētījumus nevar vienkārši reducēt uz vienu gēnu.”

Lai labāk izprastu šo jautājumu, Dobss konsultējās ar evolūcijas ģenētiķi Džimu Nūnanu (Jim Noonan). Dobss citē Nūnanu visvienkāršākā veidā, skaidrojot, ka cilvēka izpētes spējas ir saistītas ar divu sistēmu - ekstremitāšu un smadzeņu - darbību. Nūnans skaidro, ka katrai sugai ir atšķirīgs, unikāls šo divu sistēmu anomāliju kopums, kas var izraisīt dažādas uzvedības tendences. Runājot par cilvēkiem, mūsu ekstremitātēs un smadzenēs ir vairākas atšķirības, kas mūs atšķir no mūsu pazīstamākajiem priekštečiem - pērtiķiem, “piemēram, kājas un gūžas, kas ļauj mums pārvarēt lielus attālumus, gudras, gudras rokas un vēl gudrākas smadzenes, kas aug daudz lēnāk, bet ir daudz lielākas par citu pērtiķu smadzenēm," skaidro Dobss.

Lai gan šīs atšķirības ļauj mums kā sugai labāk pārvarēt lielus attālumus un radošāk atklāt jaunas teritorijas, mūsu ģenētiskā uzbūve joprojām ir gandrīz identiska pērtiķu ģenētiskajai uzbūvei, neraugoties uz redzamajām atšķirībām anatomijā.
Dobss norāda, ka šīs atšķirības izriet no atšķirībām atgriezeniskās saites signālos, ko pārraida attīstības gēni. Saskaņā ar šo loģiku 7r gēna nesējiem atšķirībā no parastā DRD4 gēna nesējiem arī attīstības ģenētikā ir nedaudz atšķirīgs grafiks. Teorētiski šīs atšķirības varētu būt saistītas arī ar nedaudz atšķirīgām - vai interesantākām - ekstremitāšu un smadzeņu struktūrām, kas varētu būt iemesls, kāpēc šie cilvēki izjūt lielāku vēlmi ceļot. Tajā pašā laikā noteikti ir svarīgi apskatīt arī “Huffington Post” pētnieka Gareta LoPorto (Garret LoPorto) pētījuma rezultātus. Lai gan šis mutējušais gēns DRD4-7r var būt saistīts ar daudzām pozitīvām izpētes un atklāšanas iezīmēm, tas var būt saistīts arī ar neandertāliešu vispārējo uzvedību.     

LoPorto saka, ka, lai gan šī ģenētiskā varianta nesēji var būt “neticami atjautīgi, izdomas bagāti un radoši” un ar lielāku tieksmi ceļot, viņi var būt arī “pilnīgi nevadāmi”. Tāpēc, ja jūti nepārvaramu vēlmi pamest darbu un nākamos pāris mēnešus pavadīt ceļojot, apstājies un pārdomā, vai šī ideja ir racionāla. Lai gan, kā jau teicu, ceļošana bez plāna vienmēr ir aizraujošāka.

Apskati arī mūsu lieliskos ceļojumu piedāvājumus: https://celo.lv/lv/celojumu-meklesana
Autors: Dan Scotti